Kurši (lietuviešu: kuršiai) ir viena no senajām baltu
tautām, kas vēlāk izveidoja latviešu nāciju. Tie dzīvoja Kurzemē un tagadējās
Lietuvas ziemeļrietumos,kur tie pakāpeniski saplūda ar žemaišiem.
Senajos un viduslaikos kurši bija pazīstami kā drosmīgi
kareivji, kas bija iesaistīti daudzos karos un aliansēs ar zviedru, dāņu un
īslandiešu vikingiem.
Kurši bija viena no pēdējām baltu tautām, kas pieņēma
kristietību. Vienkāršajā tautā pagānu rituāli notika līdz pat 19. gadsimtam.
Etnonīms.
Kuršu un prūšu etnonīmi, iespējams, nav cēlušies no
hidronīmiem. Šmids ierosina etimoloģiskos sastatījumus ar latīņu currene,
cursus, cursarius un itāļu corsaro. Sakne kurš < kurs (s > š pēc r). Šī
interesantā hipotēze tiek pamatota ar ziņām par kuršu izveicību uz jūras.
Tādējādi kurši apzīmētu Baltijas jūras pirātus gluži kā cursarius Vidusjūras.
To apstiprina deverbālas izcelsmes lietvārdi, kas vēl
atrodami lietuviešu valodas dialektos, piem., žemaišu kuršas 'āķis, ķeksis':
liet. kúrti 'celt; kurt', latv. kurt, kas atvasināti no liet. kiŕsti, latv.
cirst (<ide. *ker-'cirst')
Iespējams, ka kuršu vārda attīstība bijusi mazliet
citādāka, gan joprojām par pamatu ņemot latīņu vārdu cursāre (braukāt šurpu
turpu). Tādējādi senākais kuršu nosaukums latīņu valodā varēja būt cursārae vai
corsārae (korsāri - tie, kas braukā šurpu turpu), vēlāk vārds saīsināts līdz
cursae/corsae. Latviskojot latīņu vārdu tika iegūts vārds kursai, kas arī
uzskatāms par senāko kuršu tautas nosaukumu latviešu/kuršu valodā, kā pēdas
joprojām ir saglabājušas daudzos vietvārdos un uzvārdos kā Kursīši, kursenieki
utt. Tā kā kuršiem bija cieši sakari ar zviedriem, zviedru valodas ietekmē
vārds mainīts uz kuršai, jo zviedri burtkopu rs izrunā kā rš. Šis vārds arī
aizgūts lietuviešu valodā un likts par pamatu patlabanējai latviešu formai
kurši. Tā kā kuršiem blakus dzīvoja lībieši, tad lībiešu valodas iespaidā radās
otra forma kūr(a)i, no kā arī iespējams Kurzemes nosaukums - Kūr(u)-zeme vai
Kurs(u)-zeme un latīņu vārdi cūrōnes (kurši, kūri) un Cūrlandia (Kurzeme), no
kā arī angliskie nosaukumi curonian (kuršu-) un Curland (Kurzeme).
Kuršu valoda.
Kuršu valoda bija baltu valoda, kas izzuda 15.—16.
gadsimtā. Kuršu valodā atrodamas dažas leksikas īpatnības, kas tai kopīgas
tikai ar prūšu valodu, tāpēc mūsdienās pastāv uzskats, ka kuršu valoda ir viens
no baltu perifērajiem dialektiem, kas piederējis rietumbaltu grupai. Pateicoties ilgstošajiem kontaktiem ar kaimiņiem, kuršu valoda kļuvusi tuvāka
austrumbaltiem. Vēlāk latviešu un lietuviešu valodas asimilēja kuršu valodu,
bet liecības par kuršu valodu saglabājušās latviešu valodā un nedaudz arī
žemaišu izloksnēs. Raksturīga kuršu vietvārdu īpatnība ir izskaņa -s, -us, vai
-is, kā piemēram vietvārdos Pilsāts, Saldus, Mosedis, Skoudas (Skoda), Grobins
(tagadējā Grobiņa), Anbotens (Embūte), iespējams, arī Tukums, Cēsis (kā
Kurzemes vendu dibināta vieta). Kuršu kāpu iedzīvotāji kursinieki runāja īpašā
Kuršu kāpu dialektā. Kursenieki, sākot ar 16. gs, izceļoja no Latvijas laikā,
kad Kurzemes hercogs bija Prūsijas hercogam ieķīlājis Grobiņas apriņķi. Viņu
valoda ir izveidojusies, senajai kuršu valodai sajaucoties ar latviešu valodu,
turklāt tajā saskatāma spēcīga lietuviešu un pat vācu valodas ietekme.
Fiziskais tips.
Pašlaik nav ziņu par 9-12.gs. kuršu antropoloģisko
tipu, jo šajā laikā kurši mēdza savus mirušos sadedzināt. Pēc vēlākiem datiem
antropologi pieņem, ka kuršiem varētu būt mezokrāns eiropeīdais
antropoloģiskais tips ar vidēji platu seju. Šāds pats antropoloģiskais tips
novērojams daļai latgaļu un citiem austrumbaltiem, kuri dzīvojuši Daugavas un
Dņepras augštecē, tagadējos Vitebskas, Tveras un Smoļenskas apgabalos.
Kuršu zemes 13. gadsimtā.- Bandava jeb Bandowe (tagad g.k. Kuldīgas rajons)
- Duvzare jeb Powsare (tagad g.k. Liepājas rajons - dienvidu daļa)
- Ceklis jeb Ceclis (tagad Žemaitijas zemes uz rietumiem no Ventas upes)
- Megava jeb Megowa (tagad Palangas apkārtne)
- Piemare jeb Bihavelanc (tagad g.k. Liepājas rajons - ziemeļu daļa)
- Pilsāts jeb Pilsaten (tagad Klaipēdas apkārtne)
- Vanema jeb Wanneman (tagad g.k. Talsu rajons un Tukuma rajons)
- Ventava jeb Wende (tagad g.k. Ventspils rajons)
- Zeme starp Skrundu un Zemgali (tagad g.k. Saldus rajons)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru