Jātvingi, saukti arī arī par sūdaviešiem, bija prūšiem
radniecīga rietumbaltu cilts, kas apdzīvoja Vislas labā krasta pietekas,
Rietumu Bugas vidusteci un Bugas pieteku pie Jātves upes tagadējās Lietuvas,
Baltkrievijas un Polijas teritorijās. Prūši viņu zemi dēvēja par Sūdavu (prūšu
valodā - purvaina vieta), bet lietuvieši par Dainavu (dziesmu zemi). Pēc
Polijas-Lietuvas kopvalsts nodibināšanas 1569. gadā bijušās jātvingu zemes bija
Polijas karalim ("Kronim") pakļautās teritorijas Podlēzijas zemē
(poļu: Podlasie, burtiski "poļiem (ļahiem) padotā zeme"), kas tagad
ietvertas Podlases vojevodistes sastāvā.
Vēsturiskās liecības.
Jātvingi pirmo reizi pieminēti 983. gadā, sakarā ar Kijevas
kņaza Vladimira I karagājieniem. 1009. gadā katoļu mūks Bruno no Kverfurtes
nesekmīgi mēģināja pievērst jātvingus kristietībai. 1040. gadā ar viņiem karoja
Kijevas kņazs Jaroslavs Gudrais. 1253. gadā Lietuvas karalis Mindaugs apsolīja
jātvingu apdzīvoto Dainavu Vācu ordenim. Pēc Vācu ordeņa sakāves Durbes kaujā
1260. gadā jātvingi sacēlās un devās atkārtotos karagājienos uz ordenim
pakļautajām Prūsijas zemēm. 1277. gadā Vācu ordenis sakāva iebrukušo jātvingus
karaspēku, bet 1281. gadā liels ordeņa karaspēks sakāva sudaviešu ķēniņa
Skomanta (Skomanda) karavīrus. 1283. gadā ķēniņš Skomants kristījās un kļuva
par ordeņa vasali. Liela daļa jātvingu gāja bojā krusta karu laikā, bet
atlikusī daļa saplūda ar vāciešiem, poļiem, lietuviešiem, baltkrieviem un
ukraiņiem. Jātvingu valoda.
Jātvingu (sūdaviešu) valoda bija indoeiropiešu valodu saimes
baltu valodu grupas valoda. Stipra sūdaviešu valodas ietekme atrasta senajos
16. gadsimta prūšu katķismu valodas tekstos, kas tapuši jātvingu kolonijās
Sembā.
Daži jātvingu vārdu piemēri:
sveiks! - kailas!
māte - mote
tēvs - tovas
brālis - brote
brālēns -
pusibrote
māsīca -
pusisestra
māsa - sestra
tante - mosa
tēvocis - tēvas
ģimene - seima
saule - saule
mēness - mēnukas.
Skaitļa vārdi:
viens - ainas
divi - dvai
trīs - trīs
četri - ketureipieci - penkei
seši - vušai
septiņi - septineiastoņi - astōnei
deviņi - nevintas
desmit - desimtis
vienpadsmit -
ainadesimt
divpadsmit -
dvainadesimt
Nedēļas dienas:
pirmdiena -
panadēle
otrdiena -
visasēdis
trešdiena -
pusisavaite
ceturtdiena -
ketvirtīkas
piektdiena -
pentnīkis
sestdiena -
sabatīkasvētdiena - nadēle
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru