Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēze postulē, ka pēc atdalīšanās
no indoeiropiešu pirmvalodas kādu laiku Austrumeiropā pastāvēja kopīga
baltu-slāvu pirmvaloda. Tiek arī uzskatīts, ka vēl pirms tam 3. gadu tūkstotī
līdz 2. gadu tūkstoša sākumam pastāvējusi kopīga baltu-slāvu-ģermāņu
pirmvaloda, kurā runājošās pirmtautas vienoja neolīta auklas keramikas kultūra.
Kopš 19. gadsimta tika radītas vairākas alternatīvas
teorijas par to, vai bronzas laikmetā pēc šīs pirmvalodas sadalīšanās
atsevišķās valodu grupās tās austrumu areālā pastāvēja kopīga baltu-slāvu
pirmvaloda. Droši zināms, ka tikai dzelzs laikmetā, no 6. gadsimta ir
nepārprotamas liecības par atsevišķu slāvu valodu pastāvēšanu.
Augusts Šlaihers (Schleicher) jau 1861. gadā izteica
pirmo hipotēzi par kopīgas proto-baltu-slāvu kopvalodas izcelsmi no indoeiropiešu
pirmvalodas, bet Jānis Endzelīns to apstrīdēja, apgalvojot, ka baltu un slāvu
valodu līdzību var tikpat labi izskaidrot ar ilgstošu mijiedarbību. Savukārt
Antuāns Meijē (Antoine Meillet) rakstīja, ka līdzības baltu un slāvu valodās
radušās paralēlas attīstības rezultātā Jans Rozvodovskis (Rozwadowski) toties
izvirzīja hipotēzi, ka baltu un slāvu valodām ir ne tikai kopīga pirmvaloda,
bet tās atkārtoti ir mijiedarbojušās vēstures gaitā. Mūsdienās Vladimirs
Toporovs (Топоров) apgalvo, ka slāvu valodas izdalījušās no kopējās baltu
valodu saimes. Tomass Olanders līdzīgo akcentu dēļ atkal no jauna aizstāv
hipotēzi par par abu valodu grupu kopējo cilmi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru