ceturtdiena, 2013. gada 26. septembris

Jātvingi- Vikipēdija


Jātvingi, saukti arī arī par sūdaviešiem, bija prūšiem radniecīga rietumbaltu cilts, kas apdzīvoja Vislas labā krasta pietekas, Rietumu Bugas vidusteci un Bugas pieteku pie Jātves upes tagadējās Lietuvas, Baltkrievijas un Polijas teritorijās. Prūši viņu zemi dēvēja par Sūdavu (prūšu valodā - purvaina vieta), bet lietuvieši par Dainavu (dziesmu zemi). Pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts nodibināšanas 1569. gadā bijušās jātvingu zemes bija Polijas karalim ("Kronim") pakļautās teritorijas Podlēzijas zemē (poļu: Podlasie, burtiski "poļiem (ļahiem) padotā zeme"), kas tagad ietvertas Podlases vojevodistes sastāvā.
 
Vēsturiskās liecības.
Jātvingi pirmo reizi pieminēti 983. gadā, sakarā ar Kijevas kņaza Vladimira I karagājieniem. 1009. gadā katoļu mūks Bruno no Kverfurtes nesekmīgi mēģināja pievērst jātvingus kristietībai. 1040. gadā ar viņiem karoja Kijevas kņazs Jaroslavs Gudrais. 1253. gadā Lietuvas karalis Mindaugs apsolīja jātvingu apdzīvoto Dainavu Vācu ordenim. Pēc Vācu ordeņa sakāves Durbes kaujā 1260. gadā jātvingi sacēlās un devās atkārtotos karagājienos uz ordenim pakļautajām Prūsijas zemēm. 1277. gadā Vācu ordenis sakāva iebrukušo jātvingus karaspēku, bet 1281. gadā liels ordeņa karaspēks sakāva sudaviešu ķēniņa Skomanta (Skomanda) karavīrus. 1283. gadā ķēniņš Skomants kristījās un kļuva par ordeņa vasali. Liela daļa jātvingu gāja bojā krusta karu laikā, bet atlikusī daļa saplūda ar vāciešiem, poļiem, lietuviešiem, baltkrieviem un ukraiņiem.

Jātvingu valoda.

Jātvingu (sūdaviešu) valoda bija indoeiropiešu valodu saimes baltu valodu grupas valoda. Stipra sūdaviešu valodas ietekme atrasta senajos 16. gadsimta prūšu katķismu valodas tekstos, kas tapuši jātvingu kolonijās Sembā.
Daži jātvingu vārdu piemēri:
sveiks! - kailas!
māte - mote
tēvs - tovas
brālis - brote
brālēns - pusibrote
māsīca - pusisestra
māsa - sestra
tante - mosa
tēvocis - tēvas
ģimene - seima
saule - saule
mēness - mēnukas.

Skaitļa vārdi:
viens - ainas
divi - dvai
trīs - trīs
četri - keturei
pieci - penkei
seši - vušai
septiņi - septinei
astoņi - astōnei
deviņi - nevintas
desmit - desimtis
vienpadsmit - ainadesimt
divpadsmit - dvainadesimt

Nedēļas dienas:
pirmdiena - panadēle
otrdiena - visasēdis
trešdiena - pusisavaite
ceturtdiena - ketvirtīkas
piektdiena - pentnīkis
sestdiena - sabatīka
svētdiena - nadēle

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru