ceturtdiena, 2013. gada 26. septembris

Baltu- slāvu pirmvalodas hipotēze- Vikipēdija


Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēze postulē, ka pēc atdalīšanās no indoeiropiešu pirmvalodas kādu laiku Austrumeiropā pastāvēja kopīga baltu-slāvu pirmvaloda. Tiek arī uzskatīts, ka vēl pirms tam 3. gadu tūkstotī līdz 2. gadu tūkstoša sākumam pastāvējusi kopīga baltu-slāvu-ģermāņu pirmvaloda, kurā runājošās pirmtautas vienoja neolīta auklas keramikas kultūra.

Kopš 19. gadsimta tika radītas vairākas alternatīvas teorijas par to, vai bronzas laikmetā pēc šīs pirmvalodas sadalīšanās atsevišķās valodu grupās tās austrumu areālā pastāvēja kopīga baltu-slāvu pirmvaloda. Droši zināms, ka tikai dzelzs laikmetā, no 6. gadsimta ir nepārprotamas liecības par atsevišķu slāvu valodu pastāvēšanu.

Augusts Šlaihers (Schleicher) jau 1861. gadā izteica pirmo hipotēzi par kopīgas proto-baltu-slāvu kopvalodas izcelsmi no indoeiropiešu pirmvalodas, bet Jānis Endzelīns to apstrīdēja, apgalvojot, ka baltu un slāvu valodu līdzību var tikpat labi izskaidrot ar ilgstošu mijiedarbību. Savukārt Antuāns Meijē (Antoine Meillet) rakstīja, ka līdzības baltu un slāvu valodās radušās paralēlas attīstības rezultātā Jans Rozvodovskis (Rozwadowski) toties izvirzīja hipotēzi, ka baltu un slāvu valodām ir ne tikai kopīga pirmvaloda, bet tās atkārtoti ir mijiedarbojušās vēstures gaitā. Mūsdienās Vladimirs Toporovs (Топоров) apgalvo, ka slāvu valodas izdalījušās no kopējās baltu valodu saimes. Tomass Olanders līdzīgo akcentu dēļ atkal no jauna aizstāv hipotēzi par par abu valodu grupu kopējo cilmi.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru