Meteņi

             Meteņi jeb metenis ir seni latviešu pavasara gaidīšanas svētki, kas beidzās Pelnu dienā, kurai sekoja lielais gavēnis. Meteņus svin februārī vai marta sākumā, 7 nedēļas pirms Lieldienām. Šogad tie sākās 7. februārī.
              Pelnu diena, arī pelnu trešdiena, ir septītā trešdiena pirms Lieldienām(46. diena pirms Lieldienām), kā arī Lielā gavēņa pirmā diena.. Katru gadu Pelnu diena iekrīt citā datumā, jo arī Lieldienu datums katru gadu mainās. Tā parasti ir diena no 4. februāra līdz 10. martam. šogad tā ir 18. februārī.
              Tautā Pelnu dienu pazīst kā jaunu saimniecību dibināšanas laiku, pārcelšanos uz jaunu dzīves vietu. Jaunlaulātais pāris ņem līdzi no vecā pavarda pelnus kā vecās vietas svētību. Turpretī mājinieki met pelnus pakaļ aizgājējiem, lai tos nepiemeklē nelaime un slinkums. Pelnu dienas trešdiena bijusi arī derēšanas vai atsacīšanās - norēķināšanās diena. Pelnu dienā cepa pelnu plāceni: plāceni pelnos ar kaņepēm un gaļas "circeņiem" miežu mīklā. Bet parasto maizi cept nedrīkstēja. Ja cepšot, maize cauru gadu pelēšot. Pelnu dienā pelnus izgrāb no pavarda un izkaisa tīrumā vai dārzā. Pelnu dienas ticējumi:

• Pelnu dienā piekar pelnu kulītes, lai kāpostiem nemetas tārpi.
• Ir jāmazgā krekli- tad tie būs koši balti.
• Ja Pelnu dienā kaut ko no lauka ved mājās -tad pārved arī peles.
• Pelnu dienā no plīts pelni jāizgrābj un jāuzglabā tie līdz vasarai. Kad dārzā uz kāpostiem uzrodas kāpuri, tad vajag uz kāpostiem uzbērt pelnu dienas pelnus.
• Bijis ierasts pelnu dienas vakarā stāstīt pasakas.
• Pelnu kulītes piekārējam Lieldienās ir jādāvina ola.
• Pelnus bēr arī lopiem spalvā pret dunduriem.

             Meteņu svinēšanā saglabājušās senas vecā gada aizvadīšanas tradīcijas, jo senajām indoeiropiešu tautām gadumija bijusi tagadējā februāra vidū. Agrāk latviski ar vārdu „meti” apzīmēja laika griežus, mēru. Sākotnējā nozīme vēl tagad saglabājusies vārdā "laikmets". Lietuviski "metai" vēl tagad nozīmē "gads".
             Līvu apdzīvotajos novados un Rīgā šie svētki tika saukti par vastlāvjiem. Citur tos sauca arī par Lastavāgu, Aizgavēni, Miesmeti, Buduļu vakaru, Pīrāgu dienu. Lietuvieši to sauc par užgavenes, igauņi par vastlapäev. Krieviem un citām ortodoksās kristietībasn tautām šie svētki pazīstami kā masļeņica (baltkrievu: масьленіца, ukraiņu: масниця).
             Meteņos bija jāēd un jādzer līdz mielēm. Šajā laikā tika kautas cūkas, tāpēc tradicionālie svētku ēdieni bija cūkas galva un plāceņi. Vecāki meta dāvanas saviem bērniem no istabas augšas, jo Laima meteņos no augšas metot savas dāvanas. Tāpat kā visos ziemas svētkos, arī šajā laikā gājuši ķekatās, gājuši un braukuši ciemos.
                Tic ka, jo tālāk Meteņu dienā ciemojas, jo labāka raža gaidāma nākamajā vasarā. Tiek dedzināts Saulgriežu ugunskurs, veikti rituāli ar raganu mēļu siešanu un ziedojumiem. Ugunskurā tiek sadedzināti pagājušās vasaras Līgo svētku vainagi. Itin bieži dedzina salmus, dažviet no salmiem ir darināti kādi tēli, kuri vispirms noripināti no kalna un tad sadedzināti, - tiek sadedzināta un projām raidīta ziema.